Lielo slimnīcu asociācija brīdina par līdzmaksājumu pieaugumu, ja valdība nepiešķirs naudu

Pacientu līdzmaksājuma kāpināšana nebūtu labs risinājums, jo, to palielinot, vēl vairāk, daudzi pacienti nevarēs atļauties sev vajadzīgos veselības pakalpojumus, intervijā “900 sekundēs”, komentējot potenciālos risinājumus problēmu novēršanai veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas un samaksas kārtībā, sacīja Lielo slimnīcu asociācijas valdes loceklis Valts Ābols.

“Ir divas iespējas: vai nu samazināt izdevumus, ko var izdarīt tikai līdz noteiktai pakāpei, vai kāpināt ieņēmumus. Ja ieņēmumi nenāk no valsts, daļa finanšu sloga jāpārnes uz pacientu pleciem, kas droši vien ir īstermiņa risinājums, bet nav labs risinājums. Jo Latvija ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā pēc pacientu iznestā finanšu sloga. (..) Ja līdzmaksājums palielināsies vēl vairāk, tas, iespējams, kādam liks atlikt operāciju, kādam atlikt vizīti pie ārsta,” sacīja Ābols, atzīstot, ka daudzi nevarēs atļauties nepieciešamos veselības pakalpojumus, atgādinot, ka priekšlaicīgas nāves ziņā, ko varētu novērst, Latvija jau tagad divreiz pārsniedz Eiropas vidējos rādītājus.

Viņš arī neslēpa, ka esošais slimnīcu finansējuma modelis jau ilgstoši neatbilst reālajām izmaksām, pārskatīto tarifu ieviešanas plāns nav skaidrs, kas ir būtisks priekšnosacījums ārstniecības iestāžu darbības stabilitātei. Taču lēmums par būtisku pacienta līdzmaksājuma palielināšanu pārsniedz slimnīcas lemtspējas. Iespējams, valstī jādiskutē par kādas plānveida palīdzības sniegšanu veselības aprūpē.

Valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu finansējums ik gadu tiek noteikts samērā standartizēti, pēc noteiktiem apstiprinātiem likumdošanas aktiem, formulām. Pagājušā gada finansējumu lielā mērā noteica Covid-19 pandēmijas apstākļi. Iepriekšējā gada pacientu skaitu noteica apstākļos, kad daudzu pakalpojumu saņemšana tika ierobežota, bet gultas slimnīcā rezervētas potenciālajam Covid-19 pacientu skaita palielinājumam, tāpēc šis finansējums nav īsti piemērots aktuālajai situācijai.

Jau ziņots, ka Latvijas Lielo slimnīcu asociācija nosūtījusi vēstuli veselības ministrei Līgai Meņģelsonei un finanšu ministram Arvilam Ašaradenam, lai pievērstu uzmanību problēmām veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas un samaksas kārtībā, kamdēļ ir apdraudēta spēja nodrošināt pacientiem nepieciešamos pakalpojumus.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) piedāvājums 2023. gadam iezīmē pacientu skaita, finansējuma samazinājumu, salīdzinot ar 2022. gadu, kā arī nemainīgu faktisko cenu par pacientu ārstniecību, neraugoties uz vairāk nekā 20% cenu kāpumu. Slimnīcas savu iespēju robežās ir ieviesušas dažādus taupības un efektivitātes pasākumus, bet gūtais ietaupījums nav samērojams ar iztrūkstošo finansējuma deficītu.

Kā iespējamos negatīvos nākotnes scenārijus, nerisinot situāciju, slimnīcas min gan iespēju būtiski kāpināt pacientu līdzmaksājumu apmēru, gan konkrētu pakalpojumu izslēgšanu no valsts apmaksājamā pakalpojumu groza. Slimnīcas uzsver, ka esošais slimnīcu finansējuma modelis – tarifu aprēķins – jau ilgstoši neatbilst reālajām izmaksām un, ņemot vērā inflācijas pieaugumu, šis jautājums ir kļuvis kritiski svarīgs.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm